Latvijas DBT asociācija, sadarbībā ar garīgās veselības atbalsta fondu “ESI”
Galvenais vēstījums: mentālā veselība Latvijā vairs nav tikai veselības aprūpes jautājums — tā ir sabiedrības noturības, darbaspēka produktivitātes, ģimeņu drošības un valsts drošības prioritāte.
Kāpēc rīkoties tagad? Latvijā mentālā veselība ir kritiskā stāvoklī: aktuālajos 2024. gada datos pašnāvība ir galvenais ārējais nāves cēlonis Latvijā; līdz 2025. gada 1. oktobrim Bērnu un pusaudžu resursu centrā palīdzību bija saņēmuši vairāk nekā 10 000 jauniešu, rindā gaidīja 803; RSU 2023. gada pētījums rāda, ka 6,4% iedzīvotāju ir klīniski nozīmīgi depresijas simptomi, bet 10,6% pēdējā mēneša laikā bijušas pašnāvnieciskas domas, paškaitējums vai pašnāvnieciska uzvedība.
Piedāvājums lēmumu pieņēmējiem: pāriet no novēlotas krīžu dzēšanas uz agrīnu, pieejamu un pierādījumos balstītu palīdzību. Zemāk apkopotas 10 praktiskas rīcības idejas, ko iespējams īstenot pakāpeniski — valsts, pašvaldību, skolu, darba devēju un veselības aprūpes sistēmas sadarbībā.
| Ideja | Problēma | Risinājums |
|---|---|---|
| 1. Valsts apmaksāta psihoterapija | Psihoterapija daudziem ir finansiāli nepieejama, lai gan tā bieži nepieciešama depresijas, trauksmes, personības traucējumu un pašnāvības riska gadījumos. | Nodrošināt valsts apmaksātas sesijas prioritārām pacientu grupām, īpaši attīstot KBT un DBT pieejamību. |
| 2. Pierādījumos balstītas metodes | KBT, DBT un prasmju grupas bieži pieejamas galvenokārt privāti, tāpēc palīdzība tiek saņemta novēloti. | Iekļaut šīs metodes valsts apmaksāto pakalpojumu grozā un mazināt nepieciešamību pēc dārgas stacionārās aprūpes. |
| 3. Skolu atbalsta kapacitāte | Skolās trūkst psihologu un atbalsta personāla, bet pedagogiem nepietiek resursu risku agrīnai pamanīšanai. | Noteikt minimālo speciālistu attiecību pret skolēnu skaitu, paaugstināt atalgojumu un ieviest skaidru rīcības algoritmu. |
| 4. Agrīna intervence bērniem un pusaudžiem | Bērni bieži nonāk palīdzības sistēmā tikai akūtas krīzes brīdī. | Finansēt agrīnās intervences programmas un mobilās komandas skolās, ģimenēs un kopienās. |
| 5. Stigmas mazināšana | Aizspriedumi kavē palīdzības meklēšanu. Mentālā veselība ir arī valsts drošības jautājums — sabiedrības stabilitātes, labklājības un noturības pamats. | Īstenot regulāras valsts kampaņas, kas normalizē palīdzības meklēšanu un sasaista mentālo veselību ar sabiedrības noturību. |
| 6. Krīzes centri reģionos | Krīzes palīdzība ārpus Rīgas ir nepietiekami pieejama. | Katrā lielākā reģionā izveidot diennakts krīzes centru vai mobilo brigādi bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem. |
| 7. Atbalsts ģimenēm | Ģimenes bieži paliek vienas ar aprūpes slogu un krīžu vadību. | Nrodrošināt valsts apmaksātas psihoizglītojošas grupas, konsultācijas un praktiskus krīžu pārvarēšanas rīkus. |
| 8. Medikamentu kompensācija | Daļa efektīvu un labāk panesamu medikamentu pacientiem ir pārāk dārgi. | Paplašināt kompensējamo zāļu sarakstu un kompensācijas apmēru. |
| 9. Digitālā aprūpe | Speciālistu trūkums un attālums ierobežo palīdzības pieejamību reģionos. | Izveidot valsts mēroga platformu attālinātām konsultācijām, pašpalīdzības kursiem un pierādījumos balstītām programmām. |
| 10. Starpinstitucionāla sadarbība | Sarežģītos gadījumos institūcijas strādā paralēli, bez vienota plāna. | Noteikt vienu atbildīgo gadījuma vadītāju, kurš koordinē skolas, sociālā dienesta, veselības aprūpes, policijas un ģimenes sadarbību, sasauc kopīgas sanāksmes un nodrošina vienotu palīdzības plānu ar skaidru atbildību sadalījumu. |
